Rakstniece Inese Valtere, četru pasaku grāmatu autore, brauc uz Latvijas skolām un vada nodarbības „No stāsta līdz grāmatai”. Tajās stāstniece kopā ar bērniem mācās fantazēt un izzināt stāsta tapšanas noslēpumus. Piecu gadu laikā Inese ir novadījusi vairāk nekā 600 nodarbību. Apkopojot pašas pieredzēto un pedagogu stāstīto, izgaismojas vairākas tendences. Viena no tām: ja bērni pirmskolas un sākumskolas vecumā nelasa vai neklausās pasakas un netiek regulāri iesaistīti paši savu stāstu radīšanā, viņu spēja fantazēt un iztēloties ar katru gadu samazinās. Domraksti, kurus bērni raksta, ir īsi, sausi un neizteiksmīgi. Pats rakstīšanas process bērniem šķiet neinteresants un garlaicīgs, jo trūkst ideju. Uzlabot rakstīšanas prasmes varam sākt jau tagad. Rakstniece ir gatava darboties kopā ar bērniem.

“Stāstu laboratorija” ir par vērošanu, pamanīšanu, sajušanu,
izdomāšanu un radīšanu.

Nav nepieciešams būt profesionālam stāstniekam, lai izmantotu stāstīšanas prasmi, bet spēja izteikt savas domas skaidri un saistoši var būt noderīga daudzās dzīves situācijās.

Būtiskākie ieguvumi - izzinošanas un kreatīvas domāšanas attītīšana un nostiprināšana.

Savienosim šķietami nesavienojamas lietas.
Izdomāsim turpināju tur, kur citi liek punktu.
Sajutīsim, kā ķermenis izstāsta stāstu bez vārdiem. Pamanīsim, kā varam mijiedarboties ar otra stāstu.
Vērosim paši savas fantāzijas lidojumu,
jo tā ir bezgalīga kā kosmoss.

4 nodarbību cikls „Stāstu laboratorija”
Izmantojot fantāziju veicinošus uzdevumus un dažādas stāsta veidošanas tehnikas, radīsim paši savus stāstus.

Rezultāts — trenēta iztēle, skaidrība par stāsta struktūru un izpratne par tēlainības nozīmi stāstā.

Nodarbības notiek nelielās grupās — līdz 10 bērniem.

Cikls piemērots 8–11 gadus veciem (2.–4. klase) bērniem,
kuri prot rakstīt.

Pēc anketas saņemšanas mēs ar Jums sazināsimies. Pieraksts uz individuālajiem treniņiem un pirmo nodarbību tiek organizēts rindas kārtībā.

Pasaule ir bagāta dažādiem stāstiem:
vēstures notikumi, kas atgādina un atklāj cēloņsakarības;
dabas stāsti, kas liek izprast kopsakarības un savstarpējo mijiedarbību;
cilvēku radītie, kas aicināt aicina mūs uz jaunām rīcībām, izgudrojumiem, sevis un pasaules izzināšu.
Paveries apkārt un ieraugi stāstus.
Vai maize un kūkas, kuru tapšanu apvij stāsts negaršo labāk?
Vai mājvieta ar skaisti iekoptu ainavu un sirsnīgu cilvēku auru nevilina vairāk, kā betona konstrukcija tukšā laukā?
Vai filma, kas uzņemta iedvesmojies no reālas pieredzes neaizkustina vēl vairāk? Stāsti ir visur, tie piešķir lietām dzīvīgumu, tie burtiski atdzīvina tos.

Prasme stāstīt stāstus var būt noderīga gan personiskajā, gan profesionālajā dzīvē, un tā var palīdzēt izteikt savas domas, emocijas un idejas citiem cilvēkiem.

Dažādās situācijas, stāstu stāstīšana var būt noderīga. Stāstīšana var būt veids, kā dalīties savās dzīves pieredzēs, izjustajās emocijās un interesēs ar draugiem, ģimeni vai citiem cilvēkiem. Stāstniecība ir noderīga arī skolā, piemēram, piedaloties prezentācijās, uzstājoties un izskaidrojot sarežģītas idejas. Spēja stāstīt var palīdzēt cilvēkiem izprast un izteikt savus mērķus un dzīves vērtības.