Safe&Sound Protocol
Safe&Sound Protocol (SSP)
Safe & Sound Protocol (SSP) ir novatoriska intervences programma, kas paredzēta savstarpējās saziņas un uzvedības reakciju uzlabošanai, veicinot noturību pret ārējiem stresa faktoriem un samazinot dzirdes jutīgumu (t.i., hiperakūziju - kāpinātu dzirdes asumu; jutību pret akustiskiem kairinājumiem), kā arī uzlabojot spēju uztvert citu cilvēka runu.
Intervences pamatā ir Polivagalās teorijas pieeja, kuru izstrādājā visa pasaulē plašu rezonansi guvušais dr. Stephen Porges (Porges, 1995, 1997, 1998, 2001, 2003, 2007), un tā ir paredzēta, lai uzlabotu ārējo skaņu un citu cilvēku runas uztveri, kā arī netieši ietekmētu klejotājnerva tonusu. Pēc seansu iziešanas daudziem ne tikai samazinās dzirdes jūtīgums, bet arī būtiski uzlabojas sirds ritma mainīguma rādītāji, kas tiešā veidā liecina par noturību pret stresu un vispārējo veselības stāvokli. Ne velti sekošana līdzi sirds ritma mainīguma rādītājiem šobrīd ir guvusi augtsu atzinību un interesi ne tikai profesionālo sportistu vidū, bet arī profesijās, kas saistītas ar augstu izdegšanas un riska pakāpi.
Sirds ritma mainīgums ir jūsu autonomās nervu sistēmas veselības rādītājs, kas tiek uzskatīts par vienu no labākajiem objektīvajiem rādītājiem fiziskai sagatavotībai, stresa un emocionālai noturībai, kā arī mentālās gatavības noteikšanai.
Kā zināms, bieži vien mūs aizkaitina vai aizskar nevis tas, ko mums pasaka, bet gan veids – tonis, kādā mums tas tiek pateikts. Pie kam, tieši toņa atpazīšana kā draudīga vai kaitinoša var radīt virkni pārpratumu starp cilvēkiem. Reakcija uz citu cilvēku balsīm ir neapzināta un ir atkarīga no mūsu skaņas jūtīguma diapazona. Daži cilvēki ir jūtīgāki, daži mazāk. Tāpat šo sensitivitāti nosaka arī mūsu līdzšinējā dzīves pieredze un stāvoklis kādā mēs atrodamies pašlaik. Esot stresa pakļautībā, cilvēki kļūst aizkaitināmāki, viņiem ir grūtāk apvaldīt savas emocijas, dažiem sagādā grūtības kominicēt. Dr.Stephen Porges šos iekšēji notiekošos procesus, ne tikai izskaidroja, bet arī strādāja, lai rastu risinājumu šo problēmu atrisināšānai, ietekmējot autonomo nervu sistēma darbību.
SSP Unyte izstrādātā programma ietekmē smadzeņu darbību, kā arī centrālo un perifēro nervu sistēmu. Tā veiksmīgi tiek integrēta plašā programmu daudzveidībā, kas atbilst ikkatra vajadzībām.
Paaugstinātai trauksmei un
jūtīgumam uz skaņu
Emocionālās grūtības
Dzirdes jutīgums
Stresori, kas ietekmē sociālo iesaistīšanos
Grūtības vai nevēlēšanās komunicēt
Ar trauksmi un traumām saistītas problēmas
Smadzeņu darbības uzlabošanai
Uzmanības un koncentrēšanās spēju uzlabošanai
Koordinācijas un motoro kustību uzlabošanai
Emocionālajam līdzsvaram un pārliecībai
Sensorajai un kognitīvajai informācijas apstrādei
Mācībām un kognitīvo spēju uzlabošanai
Sensorai un dzirdes apstrādei
Valodas prasmēm: runaa, tās apstrādei un artikulācijai
Autisma un sensorā jūtīguma gadījumos
Sociālām prasmēm
Emociju regulēšanai
Sensorās informācijas apstrādei
Lielajai un mazajai motorikai
VISĀ PASAULĒ ATZĪTA METODika
Simptomi, kuri pazūd pēc SSP seansiem:
• Sociālās iesaistīšanās grūtības; • Paaugstināta dzirdes jutība; • Trauksmainība, • PTSS; • Nomākts garastāvoklis, • Izdegšana • Misofonija
• Garastāvokļa disregulācija; • Autisma spektra traucējumi, UDS, UDHS; • Jūras slimība; • Selektīvais mutisms
• Dzirdes apstrādes traucējumi; • Sensorās apstrādes traucējumi; • Emocionālās regulēšanas grūtības; • TraumasI
Atklāj savu patieso potenciālu!
Vairāk nekā 10 tūkstoši profesionāļu
vairāk nekā 50 valstīs visā pasaulē
SSP seansi
SSP intervences seansi ir balstīti virknē zinātnisko pierādījumu, kas saistīti ar vidusauss muskuļu regulēšanu un klejotāj nerva stimulāciju, kā rezultātā tiek panākti būtiski uzlabojumi:
1) ar skaņām, kas atskaņotas īpašās frekvencēs, tiek slāpētas fona skaņas un uzlabota cilvēka runas uztvere;
2) tiek stimulēts klejotājnervs, kurš savieno visus mūsu organisma svarīgākos orgānus, stiprinot autonomās nervu sistēmas darbību. Ar klejotājnerva stimulēšanu tiek panāktas izmaiņas neiroanatomiskajās un neirofizioloģiskajās shēmas, kas kontrolē sejas izteiksmi, balss intonāciju un žestus, kā arī citu orgānu regulējošo funkciju darbību;
3) tāpat notiek pārmaiņas neironu ķēdēs, kas regulē uzvedību. Skatīt Porges un Lewis (2010) un Kolacz, Lewis un Porges (2018) zinātniskos darbus un Porges et al. (2013, 2014) recenzētās publikācijas par intervences piemērošanu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem.
Klejotājnerva stimulācija
Klejotājnervs ir mūsu nervu sistēmas desmitais nervs, kurš savieno savā starpa daudzus orgānus un galvas smadzenes.
Klejotājnervs ir atbildīgs par šo orgānu pašregulāciju un saskaņotu darbību.
Tas regulē mūsu sirds darbības ritmu, zarnu darbību, svīšanu, runas un klausīšanās spējas, ēšanas paradumus un daudzas citas mūsu organisma funkcijas.
Klejotājnerva disregulācija var negatīvi ietekmēt daudzus procesus - gremošanu, grūtības kontrolēt urinēšanu, kā arī orgānu darbību un imunitāti kopumā.
SSP darbība
Lai izskaidrotu SSP darbību, noder salīdzinājums ar fiziskajiem vingrinājumiem un rehabilitāciju. Seansi ir pielīdzināmi nodarbībām sporta zālē, kur veicot atbilstošus vingrinājumus slodzi var pielāgot sportista līmenim. Ja vingrinājumu grūtības pakāpe būs piemērota, uzlabosies gan muskuļu darbība, gan arī muskuļu tonuss. Muskuļi kļūs stiprāki un elastīgāki. Tieši tāpēc programmai ir izstrādāta vairākpakāpju pieeja, lai katram nodrošinātu atbilstošu slodzi. Tāpat kā ar fiziskajiem vingrinājumiem, labāk ir ievērot mērenību un sevi nepārslogot. Tāpat ir jāievēro ieteiktās pauzes. Oriģinālā programma sastāv no piecu stundas programmas piecām dienām, tomēr dažreiz efektivitāte tiek panākta tieši ar mazāku dozēšanu un ilgākā laikā. Piem. desmit seansiem divu nedēļu laikā. Uz SSP seansiem noteikti ir attiecināms izteiciens – MAZĀK IR VAIRĀK.
Pamatojoties uz izstrādāto teoriju un praktiskajiem risinājumiem, SSP seansi palīdz uzlabot un optimizēt ne tikai verbālo komunikāciju, bet arī uzlabot spējas regulēt afektīvus stāvokļus ar sejas izteiksmes un balss intonāciju labāku pārvaldi.
Augstākās smadzeņu darbības funkcijas, piemēram, mācīšanās, komunikācija un fokuss ir atkarīgas no tā, cik labi mēs varam apstrādāt ienākošo informāciju mūsu maņu un emocionālajos līmeņos. Ļoti zemas frekvences skaņas ir grūti ignorēt (t.i., aktīvi un apzināti filtrēt). Tās maskē cilvēka runu, izraisa emocionālas reakcijas (aizsardzību un ar izdzīvošanu saistītas izjūtas) un virza specifiskās fizioloģiskās sistēmas.
SSP un Polivagālā teorija
Stephen Porges ir zinātnieks, kurš jau pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados atklāja sirds ritma mainīgumu, ko mūsdienās pazīst kā HRV un plaši pielieto daudzās jomās. Tomēr lielākais Stephen Porges nopelns ir polivagālās teorijas radīšanā, kurā galvenā vieta tika atklāta klejotājnervam. Klejotājnervs ir garākais nervs cilvēka organismā un tas savieno mūsu organisma būtiskākos orgānus.
Ilgu laiku zinātniekiem bija pazīstami divi mūsu nervi sistēmas stāvokļi, kurus noteica simpātiskā un parasimpātiskā nervu sistēma. Viena atbild par fight/flight jeb cīnies vai bēdz, savukārt otra par rest/digest, jeb atpūties vai ēd stāvokļiem. Tomēr Stephen Porges bija tas, kurš atklāja arī trešo stāvokli freeze, jeb sastingsti, kurš ieslēdzas tad, kad draud neizbēgamas briesmas.
Šie trīs stāvokļi evolucionāri ir izveidojušies viens virs otra un darbojas hierarhiski.
Visas šīs reakcijas notiek neapzināti zemapziņas līmenī. Tieši tāpēc mums sastāda lielas grūtības šos stāvokļus regulēt patstāvīgi saviem spēkiem.
Mūsu autonomā nervu sistēma reaģē atbilstoši ārējiem apstākļiem un tās galvenais uzdevums ir tiem pielāgoties. Nervu sistēma ārējās vides signālus saņem caur neirocepciju (neuroception, kas ir atvasinājums no angļu valodas vārda perception – uztvere – savienojumā ar vārdu neuro jeb neiro), neiro uztvere. Ārējo apstākļu novērtēšana notiek neapzinātā līmenī, kas rada mums sajūtas, kādas ne vienmēr mēs paši vēlamies. Mums vēlamais stāvoklis ikdienā, protams, ir ēst un atpūsties jeb parasimpātiskās nervu sistēmas aktivizēšana. Kad izjūtam mieru un nosvērtību. Mēs brīvi socializējamies ar citiem. Mums kā, zīdītājiem, drošība pārsvarā nozīmē būt tuvumā citiem cilvēkiem, kas izstaro mīļumu, rūpēties par mūsu fizisko drošību, par ērtu un siltu vidi un būt paēdušiem.
Zinātniski metodoloģiskais skaidrojums
Vidusauss muskuļu uzdevums ir aktīvi slāpēt zemas frekvences fona skaņas un atvieglot spēju sadzirdēt un saprast cilvēka runu (Borg & Counter, 1989; Zwislock, 2002). Ja vidusauss muskuļi saraujas nepietiekami, indivīdiem ir skaņas jutīgums un grūtības saprast runu trokšņainā vidē. Tomēr šai acīmredzamajai problēmai mūsdienās, evolūcijas gaitā ir bijusi svarīga loma, jo tā funkcionāli pastiprina spēju dzirdēt ļoti zemas frekvenču skaņas, kas vēsturiski ir saistītas ar briesmām un plēsējiem.
Tādējādi, ja vidusauss muskuļi nepietiekami saraujas, zemas frekvences skaņas, cilvēkam runājot zemā frekvenču diapazonā, tiks uztvertas kā skaļas un draudīgas pat tad, ja citi, kuru vidusauss muskuļi saraujas, tos tik tikko sadzirdēs. Slimības, kā arī dabiskā novecošana arī samazina vidusauss muskuļu darbību un rada saistītas grūtības saprast cilvēka balsi trokšņainā vidē.
Vidusauss muskuļu neirālās regulēšanas grūtības palielina zemas frekvences skaņu īpatsvaru, kas sasniedz iekšējo ausi un pārspēj relatīvi maigās skaņas, kas raksturīgas cilvēka balsij. Tādējādi tiek veicināta dzirdes hipersensitivitāte un grūtības saprast cilvēka balsi trokšņainā vidē (Borg&Counter, 1989).
Vidusauss muskuļu saraušanos ietekmē vairāki faktori, tomēr visvairāk to ietekmē stress vai īpaši traumatiski notikumi. Šis muskuļu tonusa samazinājums uzlabo un veicina zemo frekvenču skaņu noteikšanu, kas evolucināri bieži saistīta apdraudējumu. Tomēr šī ‘adaptīvā’ stresa reakcija apgrūtina cilvēka runas uztveri un izpratni. Tādējādi stresa apstākļos mums ir grūti klausīties citu konkrētos vārdus, taču mums nav grūtības koncentrēties uz zemas frekvences skaņām, kas var pavadīt iebrucēju vai iespējamos draudus. Lielākā daļa cilvēku šo parādību piedzīvo “nedrošā” vidē. Piemēram, pastaigās pa nepazīstamiem un potenciāli bīstamiem rajoniem mūsu klausīšanās pāriet no biedra balss uz zemas frekvences soļiem vai satiksmi. Tāpat cilvēki, atstāti vieni mājā, bieži ziņo par tādām skaņām kā grīdas dēļu vai žalūziju čaukstēšana, kuras reti dzird draugu klātbūtnē.
Atklāj savu patieso potenciālu!
JAUTĀJUMI un ATBILDES
No kāda vecuma ir piemēroti SSP seansi?
Bērniem no 18 mēnešu vecuma.
Kādas darbības var tikt piemērotas, klausoties SSP?
Klausoties ir jāpatur prātā, ka seansa laikā klients var darīt dažādas aktivitātes, bet svarīgi ir saglabāt mierīgu sirdsdarbības ritmu. Iekšējs miers un drošības sajūta seansa laikā ir būtiski nosacījumi tam, lai seanss būtu efektīvs.
- Vislabākais stāvoklis – relaksācija un miers
- Krāsošana
- Zīmēšana
- Mākslas terapija
- Darbs ar smiltīm vai māliem
- Vieglas galda spēles
- Puzzles
- Nesteidzīga un viegla pastaiga
- Viegla lineāra šūpošanās
- Sazināšanās vēlama tikai rakstot
Ko seansu laikā nebūtu vēlams darīt?
Nedrīkst dziedāt līdzi. Dziedāšana ir mobilizēts stāvoklis, tāpēc mēs nevēlamies pārstimulēt klejotājnervu, kā arī atbalss no dziedāšanas var traucēr seansa gaitai.
Nedrīkst ēst cietus, kraukšķošus ēdienus.
Nedrīkst spēlēt datorspēles, pavadīt laiku sociālajos tīklos vai būt jebkādā saskarē ar digitāliem datu nesējiem, izņemot SSP iekārtas.
Cik ilgiem un nepārtrauktiem ir jābūt seansiem?
Viena minimālā seansa ilgums ir 30 minūtes. Tā kā tiek slogots vidus auss muskulis, tad reakcija uz intervenci var būt ļoti dažāda un individuāla. Klausīšanās laikā var nogurdināt vidusauss muskuļus, un sajust nelielu vispārēju nogurumu.Gadījumā, ja jūtiet slodzi, tad seansu var pārtraukt un atsākt tajā vietā, kur pārtraucāt. Seansi obligāti ir jāpārtrauc, ja sākat ausīs just sāpes. Slodzes ziņā viss efektīvākā ir trešā ieraksta stunda. Pilna intervence ietver piecu stundu klausīšanos. Celiņu intensitāte ir izveidota pieaugošā secībā. Daži cilvēki var pavadīt klausīšanos stundas garumā, bet, ja šķiet, ka ir nepieciešams pārtraukums, noteikti paņemiet to. Var padzert ūdeni, nedaudz pastaigāties un tad saprast turpināt seansu vai pārtraukt un atsākt nākamreiz.
Kādas ir piemērotākās aktivitātes pēc seansiem?
Uzreiz pēc seansa labākais ir veikt kādu nelielu fizisko aktivitāti – pastaigu, velo braucienu, vieglu skrējienu vai kādu citu aktivitāti.
Kādi diennakts laiki ir piemērotākie seansu veikšanai?
Katru dienu var tikt izvēlēti dažādi laiki. Galvenais nosacījums klientam ir jābūt nomodā un modram.
Vai seansa laikā var tikt pielietotas parastās austiņas?
Nē
Kad var un kādos gadījumos vajadzētu atkārtot protokolu?
Protokolu var atkārtot gadījumos, kad ir paaugstināta stresa apstākļi vai ir atgadījies kāds traumatisks notikums vai atgadījums. Seansus var atkārtot aptuveni pēc trīs mēnešu ilga laika perioda.
Protokolu var atkārtot pēc astoņu nedēļu līdz trīs mēnešu perioda. Īpaši to ir vēlams un nepieciešams darīt, ja šajā laikā posmā ir piedzīvoti kādi būtiski notikumi, paaugstināti stresa apstākļi vai slodze.
Ņemiet vērā, ka izmaiņas nervu sistēmā var kļūt redzamas sešas – astoņas nedēļas pēc protokola, tāpēc dodiet klienta nervu sistēmai vismaz tik daudz laika vai ilgāku laiku, lai integrētos.
Kā saprast, kad nepieciešams veikt pārtraukumu?
Ja sajūtiet uzbudinājumu un simpātiskās nervu sistēmas reakcijas pazīmes, var būt nepieciešams pārtraukums. Ja izjūtiet jebkāda veida diskomfortu, pārtrauciet. Ja pašsajūta uzlabojas, varat turpināt pēc 5-10 minūtēm, vai arī var būt nepieciešams pārcelt sesiju uz nākamo reizi.
Kas notiek tad, ja pārtraukums starp seansiem ir vairākas dienas?
Mēs iesakam atsākt seansus no jauna.
Kas notiek, ja starp seansiem saslimst?
Mēs iesakām pilnībā izveseļoties un tad atsākt seansus no jauna. Ja konstatēts auss iekaisums, tad ievērot pauzi, līdz atveseļošanās brīdim.
Kādiem klientiem būtu jābūt uzmanīgiem sensu laikā?
Tie, kuriem ir krampji vai epilepsija, drīkst apmeklēt seansus tikai lietojot zāles un ar ārstējošā ārsta atļauju.
Kas būtu jāņem vērā seansu laikā?
Seansu laikā cilvēks var kļūt emocionāli jūtīgāks. Tas ir saistīts ar to, ka tiek stimulēts klejotājnervs, kurš ir iesaistīts emociju regulēšanā un emocionālo reakciju vadībā. Pēc seansu iziešanas stāvoklim ir jāstabilizējas un jāuzlabojas.
Kā var pārliecināties par seansu efektivitāti, izmērot būtiskākos rādītājus?
Labākais veids kā pārliecināties par seansu efektivitāti ir izmērīt HRV (sirds ritma variabilitātes) rādītājus pirms un pēc seansa. Novērotajiem cilvēkiem pēc seansiem ļoti būtiski uzlabojās HRV rādītāji. Par šo rādītāju izmērīšanu lūgums vērsties pie centra speciālistiem pirms un pēc seansiem.
atsauksmes
