Apzinātības nodarbības jauniešiem ar Anša Jurģa Stabinga līdzdalību
Ansis Jurģis Stabingis pēc izglītības — psihologs (M. Sc., LU). Pateicoties pasniedzēja darba pieredzei SFU (Vīnē), RPIVA, RSU (Rīgā), organizācijām vada kursus un mācības par personāla vadības un biznesa psiholoģijas tēmām apzinātības jomā (attieksme, stresa pārvaldība, laime kā prasme, mentālā higiēna, apzinātība attiecībās). Kā pasniedzējs “Apzinātības un miera praksē” (www.aumprakse.lv) piedāvā dažādus publisko lekciju kursus par tēmām, kas saistītas ar apzinātību. Ansis J. Stabingis ir pieaicināts kā vieslektors pirmajā un noslēdzošajā nodarbībā. No 2 līdz 9 nodarbībai vada Intelekta attīstības centra speciālisti.
Apzinātība ir uzmanības pievēršana tam, kas notiek tieši šobrīd, nevērtējot notiekošo.
Apzinātības prasme mums, cilvēkiem, ir jāattīsta. Tā ir jāmācās.
To iemācoties, tā ir noderīga visu atlikušo dzīvi.
Tā ir prasme, kura ir jātrenē kā iemaņa, nevis zināšanas, kuras var atrast grāmatās vai lekcijās. Tāpat šī prasme ir regulāri jāpraktizē.
Par apzinātības labvēlīgo ietekmi uz daudziem dzīves aspektiem šobrīd ir publicēti daudzi pētījumi.
Tāpat apzinātība ir spēja būt atbildīgiem par sevi un apkārtējo pasauli, izprast un novērtēt savu un citu uzvedību un emocijas, kā arī kontrolēt savu uzvedību. Tā ir arī spēja koncentrēties un uzmanīgi novērot notiekošo. Apzinātība var tikt veicināta ar meditāciju un apzinātības praksi.
Daudziem no mums, pieaugušajiem, apzināšanās un meditācija ir palīdzējusi saprast mūsu dzīvi, sevi pašu un apkārtējos, tāpēc šajās nodarbībās tiks aktīvi izmantotas meditācijas tehnikas un paņēmieni.
Šeit jaunietim tiks iemācītas dažādas apzinātības tehnikas un veicināta to regulāra ieviešana ikdienas dzīvē.
Apzinātības nodarbības jauniešiem
Apzināšanās - ĶERMENĪ
Apzināšanās - PRĀTĀ
Apzināšanās - EMOCIJĀS
Iemaņas un prasmes kā veicināt pašregulāciju un uzlabot koncentrēšanās spējas.
EFEKTĪVA UN DABISKA METODOLOĢIJA
Apzinātības metodoloģiju ir daudz, taču visbiežāk izmantotās ir:
Esošā brīža vērošana - tā ir apzinātības prakse, lai apzinātos un novērtētu katru brīdi, kas notiek tagad. Vērošana var palīdzēt cilvēkiem radīt apzinātāku un mierīgāku prātu, un tā var veicināt labāku fizisko un mentālo veselību.
Koncentrēšanās- tā ir tehnika, kurā tiek koncentrēta uzmanība uz kādu konkrētu objektu, elpošanu vai mentālo procesu. Meditācija var palīdzēt cilvēkiem koncentrēties un apzināties savas domas un emocijas, un tā var veicināt labāku emocionālo un mentālo veselību.
Apzinātības vingrinājumi - tās ir prakses, kurās bērni apzinās un novērtē savu fizisko un mentālo stāvokli, kā arī apkārtējo pasauli. Apzinātības vingrinājumi var palīdzēt radīt apzinātāku un mierīgāku prātu, un tā var veicināt labāku fizisko un mentālo veselību.
Dziļā elpošana - tā ir apzinātības tehnika, kurā cilvēks apzinās un kontrolē savu elpošanu. Dziļā elpošana var palīdzēt cilvēkiem radīt apzinātāku un mierīgāku prātu, un tā var veicināt labāku fizisko un mentālo veselību.
Visām šīm metodoloģijām ir savas specifikas un ir jāizvēlas tā, kura ir vispiemērotākā katram individuāli.
Uz tikšanos grupu nodarbībās!
Emocionālā un mentālā veselība
Apzinātības prakse var palīdzēt cilvēkiem radīt apzinātāku un mierīgāku prātu, un tā var veicināt labāku emocionālo un mentālo veselību, kā arī mazināt stresu, trauksmi un depresiju.
Kognitīvās spējas
Apzinātības prakse var palīdzēt cilvēkiem radīt apzinātāku un mierīgāku prātu un tā var veicināt labākas kognitīvās spējas, piemēram, palielināt koncentrēšanās spējas, uzmanības spējas un radošo domāšanu.
Personības attīstība
Apzinātības prakse var palīdzēt cilvēkiem radīt apzinātāku un mierīgāku prātu un tā var veicināt personības attīstību, piemēram, palielināt empātiju, atbildību un savstarpējo attiecību kvalitāti.
Uzvedības kontrole
Apzinātības prakse var palīdzēt cilvēkiem radīt apzinātāku un mierīgāku prātu, un tā var veicināt labāku uzvedības kontroli, piemēram, samazināt impulsīvu uzvedību un veicināt izpratni par savu uzvedību un emocijām.
Fiziskā veselība
Apzinātības prakse var palīdzēt cilvēkiem radīt apzinātāku un mierīgāku prātu un tā var veicināt labāku fizisko veselību, piemēram, mazināt sāpes, uzlabot imunitāti, un samazināt hronisku slimību risku.